Karanīya-metta-sutta

Karanīya m-attha-kusalena,
Yan-tam· santam· padam· abhisamecca;
Sakko ujū ca suhujū ca,
Suvaco c'assa mudu anatimānī,
Santussako ca subharo ca,
Appakicco ca sallahuka-vutti;
Sant'indriyo ca nipako ca,
Appagabbho kulesu ananugiddho.
Na ca khuddam· samācare kińci,
Yena vińńū pare upavadeyyum·;
Sukhino vā khemino hontu,
Sabbe sattā bhavantu sukhit'attā:
Ye keci pāna-bhūt'atthi,
Tasā vā thāvarā vā anavasesā;
Dīghā vā ye mahantā vā,
Majjhimā rassakā anuka-thūlā.
Ditthā vā ye ca aditthā,
Ye ca dūre vasanti avidūre;
Bhūtā vā sambhavesī vā,
Sabbe sattā bhavantu sukhit'attā.
Na paro param· nikubbetha,
Nātimańńetha katthaci nam· kińci;
Byārosanā patīgha-sańńā,
Nāńńam-ańńassa dukkham-iccheyya.
Mātā yathā niyam· puttam·,
Āyusā eka-puttam-anurakkhe;
Evam pi sabba-bhūtesu,
Mānasam-bhāvaye aparimānam·.
	Mettań-ca sabba-lokasmim·,
Mānasam-bhāvaye aparimānam·;
Uddham· adho ca tiriyań-ca,
Asambādham· averam· asapattam·.
Titthań-caram· nisinno vā,
Sayāno vā yāvat'assa vigata-middho;
Etam· satim· adhittheyya,
Brahmam-etam· vihāram· idham-āhu.
Ditthiń-ca anupagamma,
Sīlavā dassanena sampanno;
Kāmesu vineyya gedham·,
Na hi jātu gabbha-seyyam· punar-etī-ti.